• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Vīndara Māra Brenča pieredze

Māris Brencis mājražošanu SIA „Vecpāpani” sāka 2005. gadā. Viņš pats ir uzņēmuma īpašnieks. Saimniecības viena no nozarēm ir augļkopība. Tiek audzēti augļi un ogas, – lielākoties āboli un avenes, bet gatavā produkcija ir mājas vīns un ābolu čipsi.

 Uzņēmumā galvenokārt strādā pats saimnieks Māris ar sievu Olgu, bet pamazām tiek ieinteresēti un darbos iesaistīti citi ģimenes locekļi – dēls Valdis ar sievu Ingu. SIA „Vecpāpani” darbojas Gulbenes novada Rankas pagastā, mājās ar tādu pat nosaukumu.

 Reģistrācija

 – Kā veicās ar mājražošanas reģistrēšanu un kā veidojās sadarbība ar dažādām institūcijām?

– Reģistrējot mājražošanu problēmu nebija. Vajag tikai drosmi un neatlaidību. Ir jāiet un jāmēģina, nedrīkst padoties. Sadarbība ar dažādām institūcijām ir laba. Ja pats esi atvērts, tad arī kontrolējošajās iestādēs strādājošie cenšas palīdzēt. Nav gadījies sastapies ar noraidošu attieksmi.

 Ražošana

 – Kādu tehnoloģisko ražošanas procesu izmantojat?

– Vīna gatavošanā galvenokārt izmantoju savā saimniecībā izaudzētos augļus un ogas – ābolus, avenes. Man patīk eksperimentēt ar vīna garšām, tāpēc degustācijai piedāvāju arī pīlādžu, rabarberu, dzērveņu un upeņu vīnus. Raudzēšanai lietoju speciālu vīnam paredzētu raugu. Vīnu raudzēju tam paredzētos traukos un visas nepieciešamās sastāvdaļas pievienoju pēc receptes, kas gadu gadiem ir izmēģināta un ko esmu atzinis par savu. Čipsus gatavo ar rokām – mizo, griež ābolus, pievieno garšvielas un kaltē. Pašā sākumā čipsus gatavojām divās nelielās, mājas vajadzībām piemērotās kaltēs, taču čipsi drīz vien ieguva pircēju popularitāti un tāpēc, lai nodrošinātu lielāku produkcijas apjomu, tika iegādāta lielāka augļu kalte. Kalti iegādājāmies ar LEADER atbalstu mājražotājiem. To gan nācās nedaudz uzlabot, lai pielāgotu čipsu ražošanai.

– Vai to apguvāt kādos kursos vai pašmācības ceļā?

– Kad dibinājām saimniecību, galvenā nodarbošanās bija piena lopkopība, taču dzīve mainās, un vajadzēja domāt par ilgtermiņa ieguldījumiem. Ceļš līdz vīna darīšanai sākās ar to, ka iestādījām augļu dārzu ar domu, ka realizēsim svaigus ābolus un avenes. Taču tā sanāca, ka ne vienmēr ābolus un avenes izpirka. Lai novāktā raža neietu bojā, bija jāizdomā, kā to saglabāt, tā pamēģināju uztaisīt vīnu. Sāku pašmācības ceļā, hobija līmenī, eksperimentēju, un tā lieta iepatikās. Vēlāk apmeklēju lekcijas par vīna gatavošanu. Konsultējos ar citiem vīna darītājiem. Katram jau vīns izdodas citādāks, lai gan recepte būtībā ir viena.

– Secinājumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Lai kādu tehnoloģiju izvēlētos, produktu pārstrādē obligāti jāievēro tīrība, jāveic dezinfekcija. Recepte ir viena, bet pieredze un tehnoloģijas papildināšanas nianses nāk ar laiku. Katram ir savi vīna darīšanas knifi. Čipsu gatavošana arī sākās kā eksperiments, un tas vēl aizvien turpinās, lai varētu izveidot produktu, kas raksturīgs tikai „Vecpāpaniem”, ar savu unikālo garšu.

– Kas sastāda ražoto produktu receptūru un procesa aprakstus?

– Pats izmēģinu labākās receptes gan vīnam, gan čipsiem. Eksperimentēju ar ogu, augļu, ūdens, cukura attiecībām, lai sasniegtu vislabāko garšas buķeti.

– Cik daudz laika tiek patērēts produkta saražošanai?

– Vīna gatavošana prasa ļoti daudz uzmanības un regulāru pieskatīšanu, un tam tiek veltīts ļoti daudz laika. Čipsu gatavošana ir ļoti darbietilpīgs un lēns process, un arī tas aizņem daudz laika.

– Cik daudz izejvielu tiek izaudzēts paša saimniecībā?

– Lielākā daļa – avenes un āboli. Pārējais tiek iepirkts, piemēram, upenes, ķirši, dzērvenes un citas ogas. Tiek pirkts arī cukurs, raugs, kanēlis.

 Kā tiek uzglabāta saražotā produkcija?

– Piemērotā iepakojumā, piemērotos apstākļos. Vīns – pudelēs, čipsi –  speciālā iepakojumā. Ar iepakojuma izvēli arī bija jāeksperimentē, jo ir nepieciešamas tāds iepakojums, lai saglabātu čipsu kraukšķīgumu, neļautu mitrumam piekļūt. Tas viss, protams, nedaudz sadārdzina gala produkciju, bet tas ir tā vērts, lai produkts saglabātu vēlamo smaržu un garšu.

 Uzskaite

 – Vai ir sarežģīti sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju?

– Kopumā nav sarežģīti, bet ir brīži, kad nepieciešama palīdzība dažādu specifisku dokumentu sakārtošanā. Šādos gadījumos ir vajadzīga palīdzība. Grāmatvedības pakalpojums tiek pirkts.

– Vai nepieciešams veikt kādus regulārus pierakstus?

– Jā, pieraksti tiek veikti, un tas tiek darīts regulāri, jo vīna gatavošanā citādāk nemaz nevar. Vīna gatavošanas laikā tiek uzskaitīts cukura daudzums, blīvums, procesa ilgums. Tas aizņem laiku, bet ir ļoti nepieciešams ražošanas procesā, lai iegūtu labu vīnu.

 Marķēšana, iepakošana, reklāma

 – Vai ir sarežģīti piemeklēt iepakošanas materiālu saražotajai produkcijai?

– Jā. Visgrūtāk to bija sameklēt čipsiem, lai tie nezaudētu savu kraukšķīgumu un nelīdzinātos parastiem žāvētiem āboliem. Tas ir ļoti svarīgi.

– Vai izveidots kāds īpaši jūsu produkcijai paredzēts iepakojums un marķējums?

– Ir individuālais marķējums – uzlīme, ko līmējam uz pudelēm un čipsu pakām ar uzņēmuma nosaukumu un informācija par produktu. Ir arī devīze vīnam – „in vino veritas” (vīnā ir patiesība).

– Kā reklamējat savu produkciju?

– Vislabākā reklāma ir pati produkcija un cilvēki, kuri to nogaršo. Laikrakstos ir bijuši dažādi raksti par saimniecību, saimniecības papildu nozare ir tūrisms un ir izveidojusies sadarbība ar novada tūrisma aģentūru. Daudzi interesenti apmeklē saimniecību gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām zemēm. Brauc arī lielākas tūristu un interesentu grupas, kurām piedāvājam degustēt dažādus augļu un ogu vīnus.

 Noieta tirgus un pārdošana

 – Kur tiek realizēta saražotā produkcija un kā organizējat tirdzniecību?

– Produkciju realizējam Zaļajos tirdziņos un uz vietas saimniecībā. Tirdzniecībai tiek veltītas aptuveni sešas stundas nedēļā. Uz tirdziņiem braucam ar savu automašīnu. Speciāli aprīkots transportlīdzeklis nav nepieciešams.

– Cik tālu braucat, un vai tas ir izdevīgi?

– Izbraukuma tirdzniecība notiek galvenokārt tepat vietējā Zaļajā tirdziņā Gulbenē. Ja braucam citur, dodamies apmēram 50 km rādiusā. Pārdodam produkciju arī uz vietas saimniecībā. Izbraukumos pastāv risks, ka produkciju var nenopirkt vai tās pietrūks, tāpēc labāk ir tirgot uz vietas. Viesiem tiek piedāvāta degustācija.

– Kā iegūstat informāciju par iespējamām tirdzniecības vietām?

– Šobrīd nav problēmu sameklēt vietu tirdzniecībai, ir dažādi Zaļie tirdziņi. Par tiem raksta gan avīzēs, gan internetā. Tā kā uzņēmums ir iesaistījies tūrisma aktivitātēs, informāciju iegūstam arī no tūrisma aģentūras. Daudzi, kas pabijuši saimniecībā, iesaka citiem, un cilvēki paši atbrauc.

 Attīstība

 – Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu mājražošanu?

– Ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai sāktu ražot. Ja tagad plānotu sākt ražošanu, tad izvēlētos vairāk ieguldīt un izveidot lielāku ražotni, kas piemērota lielākiem apjomiem. Telpu sakārtošanā ir ieguldīti lieli līdzekļi, jo vīna darītavas ēka ir uzbūvēta no jauna. Viss tika darīts pašu spēkiem, ārējais finansējums netika piesaistīts.Tikai pagājušajā gadā startējām LEADER mājražotāju projektā un ar tā līdzfinansējumu, kā jau minēju, iegādājāmies augļu kalti.

– Vai plānojat attīstīties?

– Šobrīd neplānojam strauji attīstīties, visu darīsim pamazām, savu iespēju robežās.

– Kas jāzina tiem, kuri vēlas uzsākt nodarboties ar mājražošanu? Jūsu ieteikumi un padomi!

– Mājražošanai vispirms ir jābūt sirds aicinājumam un tikai tad biznesam. Tas ir dzīvesveids, kas prasa gan laiku, gan naudu un lielu uzdrīkstēšanos stāties pretī izaicinājumam. Lai sāktu nodarboties ar mājražošanu, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē savas iespējas un tikai tad jāsāk rīkoties.

http://laukutikls.lv/nozares/partika/raksti/vindara-mara-brenca-pieredze

 Aija Supe,

LLKC Gulbenes nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste

Uzziņai

LEADERir saīsinājums no franču valodas vārdien „Liaison entre actions de développement rural”, kas nozīmē – saiknes starp lauku attīstības darbībām.

majrazosana_vins_1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *