• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Tuvāk dabai

Šobrīd tiekam aicināti ievērot sociālo distancēšanos, pēc iespējas censties izvairīties no publiskām vietām, taču ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs svaigs gaiss, aktīva atpūta un izkustēšanās. Ja ir vēlme doties dabā, taču nesaista garas pastaigas vai braukšana ar velosipēdu, aicinām doties pārbraucienā ar automašīnu, lai smeltos spēku pie dažādiem dabas objektiem Gulbenes novadā!

Varēsiet vērot gan ainaviskās Gaujas un Pededzes ielejas, gan uzkāpt skatu tornī un vērot apkārtnes ainavas no putna lidojuma, gan sajust avotu ūdens spēku, kas izlaužas no zemes dzīlēm. Veltiet laiku sev! Atcerieties, ka arī, dodoties dabā, jāievēro piesardzība un distance!

Dabas liegums “Pededzes lejtece”

Teritorija ietver neregulēto Pededzes palieni ar ozolu audzēm un parkveida pļavām, kur ligzdo tādas putnu sugas kā mazais ērglis, grieze, melnā dzilna. Teritorijā saglabājušies meži ar slapjām minerālaugsnēm un kūdras augsnes – gārša, liekņa, niedrāji. Platība – 4663 ha, dibināts – 1999.gadā.

Foto: Ainārs Auniņš

Dabas liegums “Sitas un Pededzes paliene”

Dabas liegums izveidots uz Pededzes upes un tās pietekām un ietver daļu no upju ielejām, lai saglabātu palieņu pļavas un parkveida pļavas, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas, piemēram, ķikutu, griezi, mazo ērgli, lapkoku praulgrauzi u.c.

Sitas un Pededzes ielejās pie šo upju satekas atrodamas plašas dabisku un nepārveidotu palieņu pļavu platības, kur ganās vairāk nekā 60 savvaļas zirgi un 80 ‘Hailander’ šķirnes liellopu liels ganāmpulks, kas pieder saimniecībai “Sopuļi”. 

Skatu platforma Stāmerienā

Netālu no Stāmerienes stacijas uzbūvēta skatu platforma četru metru augstumā. No tās noteiktos laikos: 13.26, 16.22, 18.26 un 20.52 var labi aplūkot, kā Stāmerienes stacijā pienāk un atiet Gulbenes–Alūksnes bānītis, labi pārredzēt bānīša ceļu, staciju, kā arī stacijas tuvumā esošās ainavas. Platforma tika atklāta 2017.gada 2.septembrī – Bānīša svētku laikā. Līdzās ir izveidota piknika vieta.

 

 

Kārtenes skatu tornis

 

 

 

 

 

 

20 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz gleznainajām Ziemeļvidzemes ainavām un Pinteļa ezera izliekumiem.

Pie ieejas tornī uz speciāla stenda ir izklāstīti drošības noteikumi, kuri, pirms kāpšanas tornī, ir jāizlasa un noteikti jāievēro. Stendā ir izlasāma arī informācija par Kārtenes skatu torni un no tā redzamo.

Biedrības “Kārtenes skati” dibinātājs Klāvs Radziņš atzīst, ka tapušais skatu tornis ir neliela artava mūsu skaistās un garīgi bagātās zemes atdzīvināšanā, ar cerību, ka tas ir tikai sākums.

Sēravots Lejasciema pagastā

Avota ūdens izplūst no liela laukakmens apakšas. Līdzās atrodas atpūtas vieta (ugunskura vieta, lapene, telšu vietas). Kāpņu pakāpienus rotā 18 dažādi stāsti par laimi, ko radījuši Gulbenes novada iedzīvotāji.

 

Rutkaviņu avoti Rankas pagastā

Rutkaviņu avoti izplūst no 25 metrus augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst divos strautos. Avotu ūdenī ir daudz karbonātu un dzelzs savienojumu. Pie aizsargājamā dabas objekta atrodas skatu laukums, informācijas stends un ugunskura vieta.

 

 

Strūves meridiāna loka punkts “Ramkau”

Strūves ģeodēziskais loks – ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Loks uzmērīts laikposmā no 1816. līdz 1855.gadam. Latvijas teritorijā tika ierīkoti 16 ģeodēziskie punkti – divi bija savietotie ģeodēziski-astronomiskie punkti – Jēkabpils un Bristene. Punkts “Ramkau” uzmērīts no 8.jūlija līdz 10.jūlijam 1824.gadā. No punkta “Ramkau” (Ranka) tika veikti novērojumi uz 4 punktiem – Kortenhof (Kārtene), Palzmar (Palsmane), Nessaule-kalns (Nesaules kalns) un Elkas kalns. Astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve noteica punkta “Ramkau” augstums virs Baltijas jūras – 121 tuaze jeb 235,8 metri. Kopš 2017. gadā Strūves ģeodēziskā loka punkts “Ranka” iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *