Atklāj Gulbeni no jauna!

Vecākais dievnams Gulbenes novadā ir celts pēc arhitekta F.Zīgela projekta, iesvētīts 1826.gadā.

Druvienas muižas pirmsākumi ir meklējami 17.gs. beigās. Tagad redzamā apbūve ir veidojusies 19. – 20.gs.

Tagadējā Rankas muižas centra veidošana, domājams, sākusies pēc 1724.gada, muižas dzīvojamā ēka celta ap 18.gs. vidu un vēlāk vairākkārt paplašināta. Plašākās pārbūves notikušas no 1836. līdz 1866.gadam, kad pils iekštelpu plānojums, interjers un fasādes tika izveidotas atbilstoši tā laika valdošajam klasicisma stilam.

Jau pirms poļu laikiem Lizumā bijusi muiža, kas piederēja Tīzenhauzeniem, bet vēlāk to vadījis Medums. 1629.gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657.gadā - Meijers. No 1781.gada muiža nonāca barona Maiamas īpašumā, līdz beidzot 1836.gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta.

Muižu ap 1550-to gadu dibinājis Buholcs. Apbūves centrālā ēka - pils celta ap 1750.gadu un tā ir viena no vecākajām kungu dzīvojamām ēkām Gulbenes rajonā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. 19.gs. tai uzbūvēts augstais mansarda jumts.

Dibinājis pirmais Alūksnes stārasts Penkoslavskis, kas poļu laikos šeit cēla noliktavas. 1763.gadā ķeizariene Katrīna II Liteni kopā ar Vecgulbeni uzdāvināja grāfam Miniham, bet tā dēli jau 1789.gadā tās abas pārdeva fon Fītinghofam. 1820.gadā par muižas īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta, kuras saimniekošanas laikā notika galveno muižas ēku celtniecība un parka iekārtošana.

Senākās ziņas par šo muižu ir no 18.gadsimta, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. 1806.gadā to savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē. Apbūves greznākā ēka – monumentāli atturīgā pils - celta ap 1878.gadu angļu neogotikas stilā. Pārbūvēta 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, likvidējot gotikas formas un piešķirot romāņu neorenesanses stila iezīmes. Apskatei pieejama kompleksa teritorija.