• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Pils parks

Plašais ainavu stila Pils parks skatam atklāj Mīlas un Kafijas kalniņu, kā arī nelielus dīķus. Agrāk Pils parks ar skaistiem kokgriezumiem rotātu gaisa tiltu bija savienots ar tuvumā esošo Rūdolfa parku.

Ainaviskais Vecgulbenes Pils parks ar simtgadīgo koku stādījumiem aizvien glabā muižas kādreizējās greznības un skaista mīlasstāsta pēdas.

Vecgulbenes muižas saimnieciskais uzplaukums sākās 1797.gadā, kad tā nonāca baronu Volfu dzimtas īpašumā, kura te izveidoja apbūves ansambli ar plašu pils un saimniecisko ēku kompleksu. 1859.gadā par muižas īpašnieku kļuva Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs (1843–1897), kurš pārbūvēja Balto pili par izcilu neorenesanses stila celtni, uzcēla Sarkano pili un ap abām iekopa krāšņu parku. Tas sastāv no vairākām daļām. Pils parku un Rūdolfa parku, kas veltīts Heinriha Johana Gotlība fon Volfa tēvam Rūdolfam Gotlībam fon Volfam (1809–1847), savulaik savienoja unikāls, kokgriezumiem rotāts gaisa tilts pāri Krustalīces gravai, kas nav saglabājies.

Pils parks, kas ieskauj Balto un Sarkano pili un oranžēriju, veidots izteikti ainavisks, ar līkloču pastaigu celiņiem, neregulāras formas ūdenskrātuvēm un plašu centrālo lauci terases priekšā. Te aug gan vietējās, gan svešzemju koku sugas, tostarp Eiropas ciedrupriede, melnā priede un zilganās duglāzijas. Parks bija bagāts ar dažādām arhitektūras un mākslas formām un skulpturāliem veidojumiem. Parkā veda trīs vārti. Lielie vārti veidoti gotiskās formās – ar trim smailarkām, dzeguļiem un dekoratīviem tornīšiem. No pils terases vīnogulāju pergola veda uz dārza māju. Šajā galā iepretim pilij atradās rūpīgi kopts rožu dārzs. No terases bija redzams lielais dīķis, kas par godu barona Heinriha fon Volfa karsti mīļotajai sievai Marisai (Marija fon Volfa, dz. Etingena, 1857–1883) bija izveidots “M” burta formā, un šādas pašas formas puķudobes. Kad baronese 25 gadu vecumā nomira no tolaik neārstējamās tuberkulozes, pāri M burtam tika uzaudzēts puķu klājiens krusta formā. Romantiskiem stāstiem apvītajā Pils parkā atrodas arī Mīlas kalns, kur uz postamenta bija novietota Veneras statuja un soli ar spārnotu lauvu tēliem to galos.

Pils parka malā stāvā pakalnā, pie tagadējā stadiona, bija izbūvētas mākslīgas pilsdrupas. 19.gadsimtā, kad liela daļa muižnieku aizrāvās ar bruņinieku laiku romantiku, “modē” nāca pilsdrupas un pastaigas tajās. Ne katrā muižā jebkad ir bijusi viduslaiku pils, vēl mazāk muižās bija saglabājušās īstas pilsdrupas. Tādēļ daudzi muižnieki lika izveidot mākslīgās pilsdrupas. Gulbenes rajonā tādas bija Vecgulbenē un Jaungulbenē. Jaungulbenes pilsdrupas ir saglabājušās labi, no Vecgulbenes pilsdrupām šodien redzami tikai daži akmeņi. Uzkalns, šķiet, uzbērts mākslīgi, jo tam ir Gulbenes līdzenajam reljefam neraksturīga forma. Kalna augšā bija paviljons, laikam tāpēc tam saglabājies Kafijas kalna nosaukums. Vēl kalna galā atradās skatu tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. Ir ziņas, ka Kafijas kalna pakājē pie dīķa atradusies no akmens izcirsta liela vardes skulptūra.

Muižas kompleksā ietilpst arī klēts, siernīca, manēža, kur pēc pārbūves ierīkota viesnīca un restorāns “Vecgulbenes muiža” un citas ēkas. Oranžērijā tagad darbojas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, kas muižas apmeklētājiem pie Sarkanās pils rožu dārza piedāvā nobaudīt tēju simtgadīgu ozolu un liepu paēnā.

Pie Sarkanās pils 2020.gada vasarā atklāta Amora skulptūra, kas pēc vēsturiskas fotogrāfijas vēsturiskajā vietā tapusi projekta “Dārza pērles” ietvaros. Tagad ikviens varēs baudīt ne vien skaisto ainavu, bet arī nofotografēties uz podestiem pie skulptūras.

 

 

 

Starp Rēzeknes, Parka un Brīvības ielām, Vecgulbenes muiža