• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Latvijas Republikas armijas vasaras nometnes vieta

Litenes vārds uz laiku laikiem saistīts Latvijas vēsturē ar Latviešu armijas virsnieku traģisko likteni. Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krasta priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 1930.gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts arī stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, bet turpat netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi.

1941.gada vasarā nometnes vietā pret latviešu virsniekiem tika vērsts staļinisma terors. Nepilnu pustūkstoti latviešu virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. Pie kādreizējo ēku pamatiem ir piemiņas akmens, uz kura rakstīts – „1941.gada jūnijā Litenes nometnē sākās latviešu virsnieku moku un iznīcības ceļš”. Savukārt 1941.gada vasaras beigās netālu no šīs vietas pēc hitleriskās Vācijas armijas pavēles nošāva ap 200 mierīgo iedzīvotāju, pārsvarā ebrejus. 20.gadsimta 60.gados te iekārtoja piemiņas vietu. 1988.gadā sākās latviešu virsnieku bojāejas vietas apzināšana.

Ik gadu 14.jūnijā Sitas silā un Litenes kapos notiek piemiņas pasākumi. Šeit tiek iedegts atmiņu ugunskurs, pie kura pulcējas Latvijas valsts prezidents, aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi, Gulbenes novada pašvaldības un Litenes pagasta pārstāvji, 1941.gada notikumu aculiecinieki un vietējie iedzīvotāji.

Labiekārtojot Latvijas armijas Litenes nometnes vietu, 2020.gada vasarā, uzstādīti koka soli un informatīvie stendi, ierīkota ugunskura vieta, izveidots karoga masts ar skatu platformu. Vēsturisko vietu papildina ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu uzstādītais demilitarizētais lielgabals. Šis prettanku lielgabals gan nav identisks 2. pasaules kara laikā Latvijas armijā izmantotajiem, tomēr šādi lielgabali sākotnēji izmantoti atjaunotās Latvijas armijā.

Tornis ar Latvijas valsts karoga mastu nometnes pastāvēšanas gados atradās pirmajā jeb priekšējā līnijā nometnei piebraucamā ceļa paplašinājumā, pretī karavīru mājiņu rindām. Pirmajā līnijā karoga masta pakājē notika karaspēku vienību parādes, rīta un vakara jundas. Katru rītu sešos, vakaros – deviņos, karavīri armijas pūtēju orķestra pavadībā dziedāja Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!” un baznīcas korāli “Tas kungs ir mūsu stiprā pils”.

Sastapšanās ar Latvijas valsts karogu bija pirmā patriotiskās audzināšanas stunda jaunajiem liteniešiem, kas vasarās kopā ar vecākiem brauca garām nometnēm uz siena pļavām. Litenes īpatnība bija tā, ka lielai daļai saimnieku zemes īpašums nav bijis vienkopus, pļavas jau izsenis stiepās gar Pededzes un Sitas malu, dažkārt tālu no mājām. Ceļš tāpat kā šodien uz pļavām veda gar nometnēm. Vasarā zirgs gar nometnēm drīkstēja iet tikai soļos, jo netālu no ceļa augstu mastā lepni plīvoja Latvijas karogs.

Jaunais tornis ar karoga mastuzbūvētsatbilstoši oriģinālajiem izmēriem, piebūvējot skatu platformu.

Litenes pagasts, Gulbenes novads