• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Janvāris – veselības un labjūtes mēnesis

Kad aiz loga valda ziema, kad dažubrīd putenis visapkārt griež sniega vērpetes un sals kož degunā un vaigos vai citā brīdī pāri zemei nolaižas atkusnis, gribas baudīt ko patīkamu, maigu, sildošu gan ķermenim, gan sirdij. Tādēļ mēs, Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, janvāri vēlamies pasludināt par veselības un labjūtes mēnesi, kad izzināt un iepazīt pirts tradīcijas un baudīt pirts priekus un labjūtes pakalpojumus. 

Gulbenes novadā ir gan dziednieciskās pirtis, kur kopā ar pirtnieku var ļauties ķermeņa un gara dziedēšanai, gan pirtiņas, kur var baudīt labsajūtu un atpūtināt prātu. Ir arī vietas, kur atpūsties, ļaujoties peldei karstajā kublā, karsēties saunā un relaksēties džakuzi, arī pērties melnajā pirtī. Pirts prieki pieejami gan romantiskā lauku vidē, gan baudot atpūtu mierā un klusumā meža vidū, gan arī ļaujoties nesteidzīgai atpūtai tepat pilsētā. Gulbenes novadā ir arī kāda vieta, kur ne tikai kārtīgi izbaudīt pirts rituālus un lieliski atpūsties, bet arī uzzināt par pirtslietu izgatavošanu un varbūt pat iegādāties kādu ar pirti saistītu lietu.

Informāciju par Gulbenes novada pirtniekiem, mini SPA, kubliem, veselību  veicinošām aktivitātēm un labjūtes pakalpojumu sniedzējiem aplūko ŠEIT!

Par godu labjūtes un veselības mēnesim vēlamies divus laimīgos iepriecināt ar jaukām, veselību veicinošām balvām!

Kas jādara?

Lai iegūtu balvas, ir jāpiedalās konkursā, ar kura nosacījumiem vari iepazīties zemāk:

  • jābūt mūsu “Facebook” konta “Gulbene Tourism” sekotājam;
  • rūpīgi jāiepazīstas ar pirts paradumiem, vēsturi un mūsdienu ietekmi uz cilvēka dzīves ritmu aprakstā zemāk;
  • pareizi jāatbild uz jautājumu “Facebook” ierakstā par konkursu mūsu kontā “Gulbene Tourism”, atbildi rakstot komentārā zem šī ieraksta;
  • tajā pašā komentārā “Facebook” ierakstā par konkursu mūsu kontā “Gulbene Tourism” jāatzīmē (jāietago) draugi, ar ko kopā vēlētos izbaudīt kādu no veselības un labjūtes piedāvājumiem Gulbenes novadā.

Balvas

Diviem dalībniekiem, kuri būs pareizi atbildējuši uz jautājumu, pēc izlozes principa būs iespēja izbaudīt labjūtes pakalpojumus, ko piedāvā uzņēmēji Gulbenes novadā. Konkurss norisināsies līdz 31.janvārim. Balvu ieguvēji tiks izlozēti 2.februārī.

Viena no balvām būs iespēja iepazīt un izbaudīt pirts procedūru “Pirtslietu darbnīcā”, kur paredzēta karsēšanās pirtī, tējas malkošana, ķermeņa masāža ar zāļu skrubīti, atdzesēšanās dīķī, pēriens un daudz citu labumu, ko var izbaudīt pie pirtnieka. Aptuvenais procedūras ilgums – 5 stundas.

Otra balva būs lieliska iespēja izbaudīt karstā kubla priekus no Ušura kubla, kas aprīkots ar 6 sprauslu hidromasāžu (ūdens, gaiss), LED apgaismojumu 6 dažādās krāsās un stikla šķiedras vannu. Ietilpība – līdz 8 cilvēkiem. Izvietots uz stabilas vienasu piekabes.

Pirts tradīcijas

Pirts ir vieta, kurā apstājas laiks, kurā dvēsele rod atelpu no nemierīgās, cilvēciskās ikdienas. Tā ir vieta, kurā mēs varam atkal sajust un sadzirdēt sevi, kurā pieskarties netveramajam, pārpasaulīgajam, mūžīgajam.

Pirts latviešiem kopš seniem laikiem ir bijusi labsajūtas, kā arī ķermeņa un gara atveseļošanas vieta. Latviešiem pirts rituālos ir daudz kopēja ar Ziemeļeiropas tautām, jo vienādos klimatiskos un dabas apstākļos izveidojās līdzīgas tradīcijas. Viens no kopējiem paradumiem Ziemeļeiropas tautām ir pēršanās pirtī ar pirtsslotām. Arheoloģiskos izrakumos atrastās sakrautās akmens krāsnis no 8. un 9.gadsimta liecina par to, ka pirtis pazīstamas jau ļoti sen. Pirmās rakstītās ziņas par Daugavas lībiešu pirti sniedz Livonijas hronika ap 1196.–1198.gadu.

Pirts vienmēr ir bijusi daudzfunkcionāla ēka. Tā bija:

  • bērnu dzemdēšanas vieta;
  • bērniņa pirmās mazgāšanas vieta;
  • ārstēšanas vieta, kur ar braucīšanu (masāžu), vārdošanu, dažādām zālītēm aizdzina slimības;
  • mazgāšanās, pēršanās vieta visiem saimes ļaudīm;
  • dzīvojamais nams vaļiniekiem;
  • žāvētava labībai, liniem, kaņepēm; kūpinātava;
  • vieta, kur nodarbojās ar maģiju un nākotnes zīlēšanu.

Mūsu senči, ejot uz pirtiņu, aicināja līdzi Dievu un tā izpausmes – Māru un Laimu, skaidri apzinādamies, ka pirtiņā ne tikai viņu augumi tapa tīrāki, bet arī dvēsele brīvāka un dzidrāka. Pirts centrālā vieta ir krāsns, kura bija nevis mūrēta, bet gan sakrauta no apaļiem akmeņiem. Lai panāktu vajadzīgo karstumu, garu uzmeta uz krāsns akmeņiem. Vienu no vecākajiem latviešu pirts rituāla aprakstiem sniedz ārsts R.Lentilijs (1657—1733):

„Pirtī viņi mazgājas bieži, gandrīz katru septīto dienu. Te viņi nesēžas ūdenī, bet kāpj uz lāvas un noguļas uz muguras – pa lielākai daļai kaili un lielākā mērā svīzdami. Turpat ir arī kalpone, kas sasietu bērza zariņu slotu papriekš mērcē karstā ūdenī un tad ar to viegli sit vispirms uz muguras, pēc tam uz vēdera gulošos. Un tas nav nevienam par kaunu, jo tāda ir tradīcija. Kad zemnieki ir krietni sakarsuši, viņi metas no pirts ārā tieši ūdenī vai ziemas laikā vārtās sniegā, un to dara pat 3 reizes no vietas.”

Varētu teikt, ka latviskās pirts rituāli (jā, tie ir vairāki – atbilstoši pasaules un cilvēka dzīves ritumam) ir atdzimuši – tādi, kas mūsdienu drudžainajā laikmetā cilvēku spēcina, uzmundrina, atbrīvo, apgaismo, iedvesmo un dziedē.

Lai veicas konkursā! Baudiet labjūtes pakalpojumus Gulbenes novadā! 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *