• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Izzini dievnamu arhitektūras vērtības!

Sakrālais tūrisms mūsdienās kļūst arvien populārāks – dievnamus un svētvietas cilvēki vēlas apmeklēt ne tikai reliģisku motīvu vadīti, bet gan arī lai iepazītu šīs vietas kā kultūrvēsturisko mantojumu un izzinātu to daudzveidīgo arhitektūru. Arī Gulbenes novada teritorijā esošie dievnami ir celti dažādos laika periodos, tādēļ katrā no tiem atspoguļojas atšķirīgi arhitektūras stili. Dodies nelielā ceļojumā pa Gulbenes novadu, izpēti dievnamu arhitektūru un novērtē šo kultūras mantojumu!

Gulbenes Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca

Gulbenes katoļu baznīcas celtniecība uzsākta 1996.gadā pēc arhitektes Guntas Graudupes projekta. Baznīca uzcelta divos gados, iesvētīta 1998.gada 19.decembrī. Dievnams spēj uzņemt 800 cilvēkus, tostarp 200 cilvēkus solos. Baznīcai ir divi torņi, kuru augstums ir 24 metri. Dievnama ārsienas mūrētas no izšuvota baltā silikāta ķieģeļiem. Baznīcai ir masīvas ozolkoka ārdurvis, bet iekšējā arhitektūra ir atturīga, ar gludām, gaišām sienu un griestu virsmām, uz kurām izceļas altāris. Altāri rotā gulbenietes A.Akmenes darinātā altārsega. Ērģeles, kuras atceļojušas no Austrijas, ir aptuveni 200 gadus vecas, taču tās ir bijušas labi aprūpētas un sistemātiski atjaunotas, līdz ar to instrumenta skanējums ir gandrīz vai akustiski izcils.

Gulbenes Evaņģēliski luteriskā baznīca

Šī vieta senās upes Krustalīces ielokā uzskatāma par Gulbenes vēsturisko centru.

19.gadsimta sākumā nolemts šajā vietā celt dievnamu. Divdesmit gadus tam krāti draudzes ziedojumi un 1838.gadā uzsākta baznīcas celtniecība, kura 1843.gada 11.jūlijā svinīgi iesvētīta. 1944.gada Lieldienās, vācu armijai atkāpjoties, ticis uzspridzināts tornis, tam gāžoties, gājušas bojā vitrāžas logos, ērģeles, sagruvusi baznīca, bojāta altāra daļa un nozudusi altārglezna. Pēc kara mācītāja Edgara Jundža vadībā dievnams atjaunots un 1950.gadā atkal atsākušies regulāri dievkalpojumi.

No Atmodas gadiem sākti vērienīgi baznīcas atjaunošanas darbi. Pēc 2000.gada no Zviedrijas atvestas ērģeles un 2013.gadā atjaunotas abas altāra eņģeļu skulptūras, tādējādi altāris atguvis sākotnējo izskatu.

Pie dievnama novietoti informācijas stendi par baznīckalna  vēsturi. Baznīcas dārzā iespējams atpūsties uz atjaunotajiem – gadsimtu vecajiem soliņiem, ar seno meistaru radītu ērtību – pārvietojamu atzveltni. Ir uzsākta vērienīga baznīcas torņa atjaunošanas akcija.

Stāmerienas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca

Baznīcas pamatu likšana notika 1902.gada 29.jūnijā, bet tās celtniecību pabeidza un iesvētīšanas svinības rīkoja 1904.gada 6.jūnijā. Šajā pašā gadā nojaukta vecās baznīcas ēka.

Baznīca celta, jo tajā laikā daļa no pagasta iedzīvotājiem bija pareizticīgie, kā arī Stāmerienas muižas īpašnieks Johans Gotlībs Eduards fon Volfs bija precējies ar krievieti Sofiju Potjomkinu. Kalnu kristāli, kas, saules apspīdēti, mirdz baznīcas torņu krustos, ir baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Pašreiz baznīca ir atjaunota tās agrākajā spožumā.

Jaungulbenes Evaņģēliski luteriskā baznīca

Luterāņu dievnams atrodas Jaungulbenes muižas parkā. Virs baznīcas ieejas durvīm redzams Tranzē-Rozeneku dzimtas ģerbonis.

1892.–1893.gadā baznīcu cēlis Jaungulbenes muižas īpašnieks Pauls fon Tranzē-Rozeneks. 1904.gadā viņš to lika pārbūvēt kā laukakmeņu kapelu savas mirušās sievas Adas piemiņai. Pēc Pirmā pasaules kara ēka netika izmantota, bet 1936.gadā tika izveidota Jaungulbenes luterāņu draudze, kura tika atdalīta no līdz tam vienīgās –Gulbenes (Vecgulbenes) draudzes.

1990.gadā Jaungulbenes baznīcu atjaunoja un septiņus gadus tajā kalpoja mācītājs H.Grigols. 1999.gada aprīlī par draudzes un baznīcas labvēļu ziedotajiem līdzekļiem tika iesvētītas vitrāžas. Vitrāžas izgatavojusi māksliniece Elga Grīnvalde.

Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca atzīta par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

Netālu no baznīcas atrodas Jaungulbenes Tranzē-Rozeneku muižas pirmo īpašnieku Ēriha Johana un baroneses Barbaras von Ceimeres kapliča. Tā celta ap 1892.gadu no ķieģeļiem, ar akmens kāpnēm. Tai ir akmens parketa grīda no iegareniem akmeņiem un velvēti griesti. Kapličā atrodas divi kapi – pārsegti ar pelēka, pulēta granīta plātnēm un ar uzrakstiem.

Tirzas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Vecākais dievnams Gulbenes novadā ir celts pēc arhitekta F.Zīgela projekta, iesvētīts 1826.gadā. Tā ir vienojama halles tipa balti apmesta laukakmeņu un ķieģeļu mūra baznīca ar klasicismam raksturīgu fasāžu dekoratīvo apdari un tā elementiem – pilastriem, profilētām dzegām u.c.   

Pie baznīcas atrodas arī barona Ceimerna dzimtas kapliča, kura celta 1781. gadā – veidota no laukakmeņiem un ķieģeļiem, ar brūni krāsotām durvīm, virs kurām granītā kalts ģerbonis.

Pēc Pirmā pasaules kara kapliča vairs nav lietota un pamesta savam liktenim. Padomju varas gados tā bija pamesta novārtā un izmantota kā atkritumu krātuve – bojāts apmetums kā iekšpusē, tā ārpusē.

2005.gadā kapliču atjaunoja – šobrīd tā pieder Tirzas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

Velēnas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Tagadējā baznīca atrodas vietā, kur apmēram no 1600.gada bijušas celtas vairākas šīs baznīcas priekšgājējas. Pirmā no tām bijusi koka ēka ar velēnu jumtu, no kā apdzīvotā vieta ieguvusi Velēnas nosaukumu.

Tagadējās baznīcas celtniecība sākta 1896.gadā un 1898.gada 2.augustā notika iesvētīšanas svinības. Šī neogotiskā stilā celtā ēka būvēta no laukakmeņiem būvmeistara J.Brauna vadībā. Interjerā saglabājusies 19.gadsimta gotiskās formās darinātā iekārta – altāris, kancele, ērģeļu prospekts. Baznīcas apmeklētājus joprojām priecē Zauera firmā 1898.gadā būvētās ērģeles.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *