• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Godināsim brīvības cīnītājus!

11.novembris – Lāčplēša diena. Plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem, mirdzot svecīšu liesmiņām un lāpu ugunīm, šajā dienā ik gadu atceramies visus, kas reiz atļāvās sapņot par brīvu valsti, kas bija gatavi doties cīņās un ziedot savas dzīvības, lai Latvija ir brīva, neatkarīga valsts, kas darīja visu, lai nosargātu šo brīvību un stiprinātu valstiskuma apziņu.

Apkārt notiekošais arī šogad ir ieviesis korekcijas un arī šogad nav ļauts pulcēties kopīgam lāpu gājienam, lai vienoti dotos uz piemiņas vietām, bet mēs noteikti varam pieminēt un godināt brīvības cīnītājus individuāli, mēs varam aizdegt svecītes un nolikt ziedus piemiņas vietās, mēs varam ielūkoties vēstures lappusēs un atcerēties mūsu valsts sarežģītos sendienu notikumus, mēs varam stiprināt savu piederību un lojalitāti Latvijas valstij.

Šajās dienās starp divām valstij nozīmīgām svinamām dienām – Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu 18.novembrī – mēs aicinām apmeklēt militārā mantojuma objektus un piemiņas vietas Gulbenes novadā!

Apmeklē pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem, kas atrodas Brīvības ielā pretī Gulbenes Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, noliec ziedus un svecītes, godinot brīvības cīnītājus! Piemineklis veidots pēc E.Ābeltiņa meta, atklāts 1929.gadā. Pēc Otrā pasaules kara piemineklim uzlikta piecstaru zvaigzne, vēlāk uz tā pamatiem – bronzas krāsā krāsots ģipša padomju karavīra tēls, bet aiz pieminekļa ierīkoti kritušo padomju karavīru kapi. Kad 1969.gadā Spārītes parkā tika atklāti jaunie Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapi, kritušo mirstīgās atliekas pārveda tur, bet pieminekļa vietu nolīdzināja līdz ar zemi. 1989.gada rudenī tika atrakti pieminekļa pamati un izcelta 1928.gadā tajos iemūrētā kapsula ar tekstu. Piemineklis atjaunots 1992.gada 10.novembrī (tēlnieks O.Feldbergs).

Vēl viena ar militāro mantojumu saistīta vieta Gulbenē, ir Gulbenes dzelzceļa stacija un piemineklis represiju upuriem. Gulbenes dzelzceļa stacija celta 1928.gadā. Brīvības cīņu laikā, 1919.gada 31.maijā, atbrīvojot Gulbeni no lieliniekiem, 1.(4.)Valmieras kājnieku pulks šeit ieguva ievērojamu daudzumu kara trofeju. Kā nozīmīga mezgla stacija tā tika bombardēta 1944.gada pavasarī. Pēc kara stacija atjaunota sākotnējā izskatā. No Gulbenes dzelzceļa stacijas 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti gan civiliedzīvotāji, gan Litenes vasaras nometnē arestētie virsnieki. Pie stacijas izvietota piemiņas plāksne un piemineklis represētajiem (tēlnieks I.Ranka).

Spārītes parkā atrodas 2.pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapi. Brāļu kapu  skulpturālā ansambļa autors ir arhitekts G.Barkāns, tēlnieces G.Grundberga un I.Zandberga. Šeit izveidota piemiņas siena ar 36 akmens plāksnēm, uz kurām iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Piemineklis atklāts 1968.gadā, kad šeit tika pārapbedīti kritušie no dažādiem tā laika Gulbenes rajona ciemu brāļu kapiem. Kopskaitā brāļu kapos apglabāti 1125 padomju karavīri, partizāni un miliči.

 

 

Brīvības cīnītāju piemiņu esi aicināts godināt arī Tirzas Kancēna kapos, kur atrodas piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Tirzas draudzes locekļiem. Piemineklis veidots no skaldīta laukakmens, pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka un tēlnieka Vilhelma Treija projekta pēc Brāļu kapu komitejas Tirzas nodaļas pasūtījuma, to kalis akmeņkalis Blumbergs. Piemineklis tapis par Tirzas draudzes locekļu un Brāļu kapu komitejas ziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa fondā bija saziedoti 2377 lati. Atklāts 1928.gada 9.septembrī. Ir zināms, ka pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījies arī leģendārais ģenerālis Jānis Balodis, kas ir izcila personība Latvijas vēsturē. Viņš bija armijas virspavēlnieks cīņās pret bermontiešiem un Sarkano Armiju Latgalē. Pēc 1934.gada valsts apvērsuma viņš bija otrā persona valstī un tāds palika tautas atmiņā arī pēc 1940.gada. 2008.gadā ar Tirzas attīstības biedrības palīdzību veikta pieminekļa restaurācija.

Īstu vēstures stundu izdzīvosi, ja dosies uz Latvijas Republikas armijas vasaras nometnes vietu Litenē, kas ir valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Šeit ik uz soļa pretī jundīs vēsturiska elpa. No nometnes laikiem šeit ir saglabājusies pārtikas noliktava, ēku pamati. Teritorijā ir izveidota skatu platforma, kurā plīvo Latvijas karogs, novietoti soli, labiekārtota ugunskura vieta. Ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu uzstādīts demilitarizēts lielgabals. Uz informatīvajiem stendiem varēsi ielūkoties vēsturiskajos notikumos. Aizsākums Litenes nometnei meklējams 1935.gadā, kad Latvijas armijas Latgales divīzijai šeit sāka veidot vasaras nometņu kompleksu. Vairāki tūkstoši karavīru Litenē no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku. 1941.gada vasarā Litenē armijas vasaras nometnē tika apcietināti Latvijas armijas virsnieki. Vairāki virsnieki tika nošauti uz vietas, pārējie – izsūtīti uz Sibīriju.

Turpat Litenē, Litenes kapos, apmeklē 2001.gada 14.jūnijā atklāto arhitektu Dinas Grūbes, Benitas un Daiņa Bērziņu, akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Skribnovska radīto memoriālu „Sāpju siena”, kas simbolizē 1941.gada nogalināto karavīru atdusas vietu. 1988.gada oktobrī bijušās Latvijas armijas vasaras nometnes teritorijā Sitas silā Litenes pagastā tika atrasti 1941.gada jūnijā padomju armijas noslepkavoto 11 virsnieku pīšļi. Lai gan tos neizdevās identificēt, tomēr 1989.gada 2.decembrī, iesvētot dievkalpojumā Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, svinīgi pārapbedīja Litenes kapos.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *