• Latviešu valoda
  • Русский
  • English
  • Eesti
  • Deutsch

Atklāj mazāk zināmas, interesantas vietas!

Mūsu Latvija ir fantastiska zeme! Ja Latvijas rietumos un centrālajā daļā sniega sega ir pavisam plāna, pie mums, Gulbenes novadā, sniega ir daudz!

Tādēļ aicinām – dodies dabā, priecājies par sniegpārslu baltumu, kas ir pārklājis zemi, izbaudi šo brīnumskaisto ziemas dāvanu, ej pastaigās, izbrien dziļākās kupenas, ļaujies īstiem ziemas baudīšanas priekiem, atrodi īstus dabas brīnumus un izzini interesantus dabas objektus! Mūsu Latviju, arī Gulbenes novadu, veido daudz skaistu, interesantu vietu, arī mazzināmu un vēl neatklātu. Atklāj un iepazīsti tās!

Velc piemērotu apģērbu un apavus, jo sniega kupenas vietām tiešām ir pietiekami dziļas, bet daudzviet līdz apskates objektiem, iespējams, arī būs jāpabrien kāds gabaliņš pa kupenām!
 
Vai zini, kā kādreiz tika noteikti lieli attālumi uz zemes virsmas? Ar triangulācijas metodes palīdzību, kas ģeodēzijā zināma jau kopš 17.gs. sākuma. Šī metode ļāva arī izvietot plašā teritorijā ģeodēzisko punktu tīklu, kas nepieciešams apvidus uzmērīšanai un kartes sastādīšanai. Latvijas teritorijā pirmie plašākie triangulācijas darbi saistās ar Tērbatas (Tartu) observatorijas profesora V.Strūves darbību 19.gs. 20.tajos gados un ierīkoto ģeodēzisko punktu tīklu, kas ietverts 25º 20´ garajā meridiāna lokā. Mūsdienu politiskajā kartē loks šķērso 10 valstis, Latvijas teritorijā tika ierīkoti 16 ģeodēziskie punkti. Parasti mērīšanas punktus izvēlas kalnu virsotnēs ar domu, lai no viena punkta var saskatīt citus. Lai redzamību uzlabotu, kalna galos senāk parasti vēl uzcēla koka torni. Mūsdienās reti kur saglabājušās pat koka torņu paliekas, biežāk sastopami dzelzs torņi. Šāds tornis ir arī Strūves meridiāna loka punktā “Ramkau” Rankas pagastā (GPS 57.173830, 26.149263). F.G.V.Strūve noteica punkta “Ramkau” augstumu virs Baltijas jūras – 121 tuaze jeb 235,8 metri. Dodies izpētīt šo interesanto vietu!
 
Vēl kāda interesanta, bet mazināma vieta Rankas pagastā ir Krustakmens (GPS 57.266207, 26.050685). Šī ir vieta, kur satiekas trīs novadi – Gulbenes, Raunas un Smiltenes. Savulaik, 20. gs. 30. gados, šajā vietā krustojās piecu pagastu robežas. Šajā administratīvo robežu krustpunktā Palsas upes malā atradīsi palielu akmeni, uz kura iegravēts krusts. Akmens ir apaudzis ar sūnām, bet krusts ir labi saskatāms.
 

Neparastiem nostāstiem un teikām apvīta, ainaviski skaista vieta un arī neparasts un interesants dabas un kultūrvēsturisks objekts ir Liedes kalni Jaungulbenes pagastā (GPS 57.05407, 26.54867). Tos pat sauc par dīvaināko dabas veidojumu mūsu valstī. Kāpēc tā? Tāpēc ka tā ir līdzenā apvidū izveidojušos nelielu 8-9 pakalnu rinda Liedes upes krastā. Pakalni ir izvietojušies taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm. Un to izcelšanās ir noslēpumā tīta. No tilta austrumu virzienā skaitot, otrais kalns tiekot saukts par „Pilskalnu”, jo šeit ir bijusi seno latgaļu pils vieta, bet trešais – par „Svētās Māras kalnu”, kas ir sena kulta vieta. To atklājušas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Pēc nostāstiem Liedes kalni Zviedru laikos esot sanesti ar cepurēm, bet vienā no pauguriem atrodoties naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Tomēr pilskalnā apslēpto naudu esot aizliegts rakt, jo racējs paliekot akls. Vēl kāda teika stāsta, ka vienā no kalniem – Zvana kalnā – bijusi baznīca, ko kāds zemnieks nolādējis: „Lai velns parauj baznīcu!” — un baznīca nogrimusi. Vēl tagad kalnā varot dzirdēt zvana skaņas. Pie Liedes kalniem ir izveidota arī neliela atpūtas vieta.
 
Vēl kāds apskates vērts pilskalns ir Veišu Bļodas kalns Galgauskas pagastā (GPS 57.15022, 26.54876), kas ir tiešām apaļš kā bļoda. Mūsu novadā šis ir vienīgais tādas formas pilskalns. Kalns atrodas apmēram 2 kilometrus uz dienvidrietumiem no Veišiem, tā sauktajā Vietassilā. Meža stūri, kurā tas atrodas, sauc par Gaiļasti. Šis ir 5-6 metrus augsts kalns, kuru no visām pusēm ietvēra purvainas lejas (daļa purvāju meliorācijā nosusināti). Kalnu aptver ap metru augsts lēzens valnis. Šis apļveidīgais valnis arī devis kalnam nosaukumu – Bļodas kalns. Tas ir mākslīgi veidots, un, iespējams, ir bijis kā patvēruma pilskalns briesmu gadījumā. Arī ar šo kalnu ir saistīts kāds nostāsts par baznīcu, kura esot nogrimusi.
 
Viens no varenākajiem pilskalniem mūsu novadā ir Beļavas jeb Kārtenes pilskalns Beļavas pagastā (GPS 57.28581, 26.77664). Tas ir senais latgaļu pilskalns, kas paceļas 178 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā. Pilskalna apsekošanās atrastais kultūrslānis liecinot, ka šis pilskalns ir bijis ilgi apdzīvots, tas savukārt liecinot, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākajām Tālavas pilīm. Kārtenes pilskalnā atradās arī viens no Strūves meridiāna loka ģeodēzisko uzmērījumu punktiem. Arī šeit ir triangulācijas tornis, tāpat kā Strūves meridiāna loka punktā “Ramkau”. No kalna paveras skaists skats uz apkārtnes ainavām.
 
Esot Litenes pusē, apmeklē Litenes armijas nometnes vietu (GPS 57.169388, 27.020198), kur sajutīsi vēstures elpu. Šeit Latvijas brīvvalsts laikā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi, bet 1941.gadā pret latviešu virsniekiem šeit tika vērsts staļinisma terors. Nepilnu pustūkstoti latviešu virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. Šobrīd šeit atrodas piemiņas vieta, kas ir kā liecība tā laika notikumiem.
 
Vēstures liecību pētniekiem būs interesanti aplūkot arī Latvijas pirmās neatkarības armijas bunkuru Sitas mežos (GPS 57.13222, 27.04045). Tie atrodas aiz karjera, tieši uz Balvu novada robežas. Šos bunkurus pēc tam izmantoja padomju armija. Šajā apriņķī ir vairāki – vismaz četri – šāda veida bunkuri ar guļbaļķu sienām, kas ir saglabājušies dažādā stāvoklī. J.Zvaigznes grāmatā “Kas ir Litene” ir rakstīts, ka bijušās Ostroviešu nometnes teritorijā biezajā priežu sila atrodami sabrukuši bunkuri, kur uz sienu baļķiem lasāmi vārdi, uzvārdi, dienesta pakāpes, pulki, rotas.”
 
Esot apskates objektos, esi saudzīgs pret apkārtējo vidi! Dodoties dabā, ievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *